Ko te ako i ngā whare haumaru: He aratohu mō ngā mātua me ngā whānau
Good Practice Guide| 4 min read
Ko te ako i ngā whare haumaru: He aratohu mō ngā mātua me ngā whānau
Residential Care
01 July 2021
Summary:
I uiuitia e ERO ngā tauira i ngā whare haumaru, me ngā kaiako, pakeke hoki e whai pānga atu ana ki te mātauranga o te tauira. He hiahia nō mātou ki te mōhio ki ngā painga mō ēnei tauira. Ka kitea e mātou e pai ana ētahi mahi, ā, he mahi matua hoki me whakapai ake. Ko ngā tauira Care me Protection, Youth Justice rānei me whai tautoko motuhake i roto i te mātauranga. He wāhi nui ki te whānau, ki te kaitiaki hoki kia angitu ai tā rātou i whai ai. He mea nui tō hiahia, tautoko, mahi hoki i roto i tā rātou whai i te mātauranga.
Ko te ako i ngā whare haumaru: He aratohu mō ngā mātua me ngā whānau
I uiuitia e ERO ngā tauira i ngā whare haumaru, me ngā kaiako, pakeke hoki e whai pānga atu ana ki te mātauranga o te tauira. He hiahia nō mātou ki te mōhio ki ngā painga mō ēnei tauira. Ka kitea e mātou e pai ana ētahi mahi, ā, he mahi matua hoki me whakapai ake. Ko ngā tauira Care me Protection, Youth Justice rānei me whai tautoko motuhake i roto i te mātauranga. He wāhi nui ki te whānau, ki te kaitiaki hoki kia angitu ai tā rātou i whai ai. He mea nui tō hiahia, tautoko, mahi hoki i roto i tā rātou whai i te mātauranga.
He aratohu tēnei mō ngā mātua me ngā whānau o ngā tauira i roto i ngā whare haumaru. He kōrero e pā ana ki te pūrongo hou a ERO e kīia nei: Learning in Oranga Tamariki Residential Care. E whāia ana kia āwhina i a koe ki:
te mārama ki te mātauranga pai mō ēnei tamariki, rangatahi
te mōhio ki te pai o te mahi tahi a te katoa ki te āwhina i ngā tauira ki te ako, ki ngā wāhi hoki hei whakapai ake
te mārama ki ngā kawatau o ngā kaiāwhina mātauranga i roto i ngā whare haumaru, me mārama ki te mahi tahi ki a rātou kia whai painga nui i te angitutanga o tō tamaiti ki roto i te mātauranga.
“[Nā tēnei whare haumaru] ahau i ārahi ki te taumata ako tika māku.”
I uiuitia e ERO ngā tauira i ngā whare haumaru, me ngā kaiako, pakeke hoki e whai pānga atu ana ki te mātauranga o te tauira. He hiahia nō mātou ki te mōhio ki ngā painga mō ēnei tauira. Ka kitea e mātou e pai ana ētahi mahi, ā, he mahi matua hoki me whakapai ake. Ko ngā tauira Care me Protection, Youth Justice rānei me whai tautoko motuhake i roto i te mātauranga. He wāhi nui ki te whānau, ki te kaitiaki hoki kia angitu ai tā rātou i whai ai. He mea nui tō hiahia, tautoko, mahi hoki i roto i tā rātou whai i te mātauranga.
He aratohu tēnei mō ngā mātua me ngā whānau o ngā tauira i roto i ngā whare haumaru. He kōrero e pā ana ki te pūrongo hou a ERO e kīia nei: Learning in Oranga Tamariki Residential Care. E whāia ana kia āwhina i a koe ki:
te mārama ki te mātauranga pai mō ēnei tamariki, rangatahi
te mōhio ki te pai o te mahi tahi a te katoa ki te āwhina i ngā tauira ki te ako, ki ngā wāhi hoki hei whakapai ake
te mārama ki ngā kawatau o ngā kaiāwhina mātauranga i roto i ngā whare haumaru, me mārama ki te mahi tahi ki a rātou kia whai painga nui i te angitutanga o tō tamaiti ki roto i te mātauranga.
“[Nā tēnei whare haumaru] ahau i ārahi ki te taumata ako tika māku.”
He aha tā mātou e mōhio ai?
E mōhio ana mātou mō ngā tauira e noho whare haumaru ana, ka ako pai rātou inā e mārama ana te katoa he aha tēnei hanga te mātauranga pai, me te mahi tahi. Ka tutuki ki te:
whai pānga nui te whānau me te kaitiaki ki te mātauranga o tā rātou tamaiti
mahi tahi te whānau, kaimahi, mātanga hoki ki te tautoko i ngā tauira
hāngai te whakaako me te ako i ā ngā tauira pīrangi, aronga hoki
nui tō rātou ahurea, reo, tuakiri ki roto i te mahi whakaako me te ako
ngākaupai, ki te poipoi hoki i te whanaungatanga o te tauira ki ō rātou kaiako
mahi tahi ngā pakeke o ngā tauira, me te whānau hoki, i te wā e whakawhiti ana rātou ki roto, ki waho hoki i ngā whare haumaru.
‘He pai ki ahau te āheinga ki te whakamahere i tā mātou e pai ai… he tini ngā whiringa mō tā mātou mātauranga.”
E mōhio ana mātou mō ngā tauira e noho whare haumaru ana, ka ako pai rātou inā e mārama ana te katoa he aha tēnei hanga te mātauranga pai, me te mahi tahi. Ka tutuki ki te:
whai pānga nui te whānau me te kaitiaki ki te mātauranga o tā rātou tamaiti
mahi tahi te whānau, kaimahi, mātanga hoki ki te tautoko i ngā tauira
hāngai te whakaako me te ako i ā ngā tauira pīrangi, aronga hoki
nui tō rātou ahurea, reo, tuakiri ki roto i te mahi whakaako me te ako
ngākaupai, ki te poipoi hoki i te whanaungatanga o te tauira ki ō rātou kaiako
mahi tahi ngā pakeke o ngā tauira, me te whānau hoki, i te wā e whakawhiti ana rātou ki roto, ki waho hoki i ngā whare haumaru.
‘He pai ki ahau te āheinga ki te whakamahere i tā mātou e pai ai… he tini ngā whiringa mō tā mātou mātauranga.”
He aha ngā painga me ngā mea kāore i te pai?
Ki tā mātou arotake i kitea ētahi hua pai mō te nuinga o ngā tauira. I kitea hoki ngā mea me whakapai ake, ā, i taunakitia ētahi panonitanga i tā rātou ako i te mātauranga. I kitea e mātou:
he ngākaupai nō ngā tauira mō tā rātou ako
kua tata te katoa o ngā tauira ka whakamātauria ki te NCEA e noho haumaru ana, ka tutuki
ka pāngia kinotia te ako o ngā tauira inā neke atu, neke mai rānei i ngā whare haumaru
kāore e nui ngā āheinga mō te whānau me ngā kaitiaki ki te tūhono ki ngā mahi ako o tā rātou tamaiti
he hīkaka nō ngā kaiako ki te atawhai, ā, he pai ā rātou whakaako atu, engari me whai tautoko anō. Me tautoko ki ngā tikanga Māori ki te tautoko i te tauira Māori
huri i ngā rōpū, arā atu anō ngā huatau o te mātauranga kounga mō ēnei
tauira, ā, ka he rerekē ērā taumata.
“Ka āwhinatia ahau e [taku kaiako]. Ka pātai mai ia he tāku e hiahia ai, e pīrangi ai.”
“Mārama pai ana aku kaiako ki ahau, ā, e āhei ana au ki te kōrero ki a rātou mō ngā kaupapa e hirahira ana ki ahau.”
Ki tā mātou arotake i kitea ētahi hua pai mō te nuinga o ngā tauira. I kitea hoki ngā mea me whakapai ake, ā, i taunakitia ētahi panonitanga i tā rātou ako i te mātauranga. I kitea e mātou:
he ngākaupai nō ngā tauira mō tā rātou ako
kua tata te katoa o ngā tauira ka whakamātauria ki te NCEA e noho haumaru ana, ka tutuki
ka pāngia kinotia te ako o ngā tauira inā neke atu, neke mai rānei i ngā whare haumaru
kāore e nui ngā āheinga mō te whānau me ngā kaitiaki ki te tūhono ki ngā mahi ako o tā rātou tamaiti
he hīkaka nō ngā kaiako ki te atawhai, ā, he pai ā rātou whakaako atu, engari me whai tautoko anō. Me tautoko ki ngā tikanga Māori ki te tautoko i te tauira Māori
huri i ngā rōpū, arā atu anō ngā huatau o te mātauranga kounga mō ēnei
tauira, ā, ka he rerekē ērā taumata.
“Ka āwhinatia ahau e [taku kaiako]. Ka pātai mai ia he tāku e hiahia ai, e pīrangi ai.”
“Mārama pai ana aku kaiako ki ahau, ā, e āhei ana au ki te kōrero ki a rātou mō ngā kaupapa e hirahira ana ki ahau.”
He aha tāu e kawatau ai?
Mehemea e haere ana tō tamaiti ki te whare haumaru, ka ako hoki rātou ki reira mō ngā hāora e 5 i te rā, i te wāhanga kura. He kaupapa ako hoki i ngā hararei kura. Ko ngā kaiako me ngā mātanga ka mahi tahi ki ngā tauira me ngā whānau ki te whakamahere i ngā akoranga, whakatutuki i a NCEA me ētahi atu tohu mātauranga, me te āwhina i ngā tauira ki ngā whiringa mō tā rātou mātauranga. I kitea e ERO ki te akona ki te whare haumaru, ka puta ngā hua pai ki ēnei tauira, pēnei i ēnei:
ka rongo i ngā tauira te wairua atawhai, haumaru, hāneanea inā tae atu ai ki te whare haumaru
he nui ngā whiringa a ngā tauira i roto i tā rātou ako, ā, ka tautokohia ki te whai i tā rātou e pīrangi ai
ka pukumahi ki te tautoko i ngā pīrangi a ngā tauira
ka tupu te whanaungatanga pono, tiaki hoki
ka auau te kōrero atu ki ngā tauira mō tā rātou nekehanga pai me te whakanui hoki i tā rātou i angitu ai.
“I tūtaki au i ngā tamariki katoa. I whakatauria ahau e ngā kaiako me ngā tauira. Kātahi ka uru atu au ki ngā mahi.”
“E mārama ana ngā kaiako ki ō te tangata āhua, ka āwhinatia mātou ki te mōhio ki ngā mea kāore anō kia ako, me te āwhina hoki ki te whakapakari i tō mātou māia.”
“E tika ana taku taumata ako – ā, e mōhio ana ngā kaiako ki tāku e pai ai.”
Mehemea e haere ana tō tamaiti ki te whare haumaru, ka ako hoki rātou ki reira mō ngā hāora e 5 i te rā, i te wāhanga kura. He kaupapa ako hoki i ngā hararei kura. Ko ngā kaiako me ngā mātanga ka mahi tahi ki ngā tauira me ngā whānau ki te whakamahere i ngā akoranga, whakatutuki i a NCEA me ētahi atu tohu mātauranga, me te āwhina i ngā tauira ki ngā whiringa mō tā rātou mātauranga. I kitea e ERO ki te akona ki te whare haumaru, ka puta ngā hua pai ki ēnei tauira, pēnei i ēnei:
ka rongo i ngā tauira te wairua atawhai, haumaru, hāneanea inā tae atu ai ki te whare haumaru
he nui ngā whiringa a ngā tauira i roto i tā rātou ako, ā, ka tautokohia ki te whai i tā rātou e pīrangi ai
ka pukumahi ki te tautoko i ngā pīrangi a ngā tauira
ka tupu te whanaungatanga pono, tiaki hoki
ka auau te kōrero atu ki ngā tauira mō tā rātou nekehanga pai me te whakanui hoki i tā rātou i angitu ai.
“I tūtaki au i ngā tamariki katoa. I whakatauria ahau e ngā kaiako me ngā tauira. Kātahi ka uru atu au ki ngā mahi.”
“E mārama ana ngā kaiako ki ō te tangata āhua, ka āwhinatia mātou ki te mōhio ki ngā mea kāore anō kia ako, me te āwhina hoki ki te whakapakari i tō mātou māia.”
“E tika ana taku taumata ako – ā, e mōhio ana ngā kaiako ki tāku e pai ai.”
Tūhonotanga ki te whānau
I kitea e mātou, ko ngā tūhonotanga ako me ngā whānau, kaitiaki hoki, tētahi wāhanga kāore i te pai. I roto i te uiui tauira, ko tētahi hautoru o ngā tauira i whakahē i te kōrero, e mōhio ana ō rātou whānau ki ā rātou mahi ako. Ko te nuinga o ēnei tauira i whakahē he Māori.
“Ki ahau, me whiwhi ō mātou whānau i tētahi pūrongo mō ā mātou mahi e tutuki ana. Kāore e kore he whakaarotau nō ngā whānau ki te mōhio e pēhea ana tā rātou tamaiti?”
Ka tonoa e mātou ko ngā kaiako o ngā whare haumaru me Oranga Tamariki, kia mahi tahi kia āwhina koe ki te rongo i ngā mahi ako a tō tamaiti.
He mea māu hei āwhina:
pātai atu kia nui te kōrero ki ngā kaiako o tō tamaiti
whakamōhiotia rātou ki tōu, ki tō whānau whakaaro ki ngā mea nui hei ako mā tō tamaiti
pātaitia ngā kaiako e pēhea ana te ako a tō tamaiti, ā, he aha kei mua i a ia
kōrero atu ki tō tamaiti i āna mahi ako
pātai atu ki tō tamaiti he aha tāna e pīrangi ana mō tā rātou mātauranga, ā, me pēhea hoki koutou ko ngā kaiako e taea ana te awhi.
He tokomaha ngā tauira he Māori. Me kawatau ngā whānau, hapū, iwi ka mahi atu ngā kaiako ki a rātou kia tautokohia nuitia ā rātou tamariki, mokopuna i roto i tā rātou mātauranga.
Ki te pīrangitia he mōhiohio anō mō tā mātou arotake i te mahi ako i roto i ngā whare haumaru, pānuitia ā mātou pūrongo:
E maioha atu ana ki ērā atu i tautoko i tēnei arotake, ko ngā tauira ērā, ko ngā whānau ērā, ko ngā kaitiaki ērā, ko ngā kaiako ērā, ko ngā kaiārahi hoki ērā i whirinaki mai ki a mātou. Ko ō rātou wheako me ngā māramatanga kei te iho o tā mātou i ako ai. E taea ana e koe ngā pūrongo matua o te ako i roto i te whare haumaru, me tā mātou i kite ai, te toro ki te pae tukutuku a ERO www.ero.govt.nz.
I kitea e mātou, ko ngā tūhonotanga ako me ngā whānau, kaitiaki hoki, tētahi wāhanga kāore i te pai. I roto i te uiui tauira, ko tētahi hautoru o ngā tauira i whakahē i te kōrero, e mōhio ana ō rātou whānau ki ā rātou mahi ako. Ko te nuinga o ēnei tauira i whakahē he Māori.
“Ki ahau, me whiwhi ō mātou whānau i tētahi pūrongo mō ā mātou mahi e tutuki ana. Kāore e kore he whakaarotau nō ngā whānau ki te mōhio e pēhea ana tā rātou tamaiti?”
Ka tonoa e mātou ko ngā kaiako o ngā whare haumaru me Oranga Tamariki, kia mahi tahi kia āwhina koe ki te rongo i ngā mahi ako a tō tamaiti.
He mea māu hei āwhina:
pātai atu kia nui te kōrero ki ngā kaiako o tō tamaiti
whakamōhiotia rātou ki tōu, ki tō whānau whakaaro ki ngā mea nui hei ako mā tō tamaiti
pātaitia ngā kaiako e pēhea ana te ako a tō tamaiti, ā, he aha kei mua i a ia
kōrero atu ki tō tamaiti i āna mahi ako
pātai atu ki tō tamaiti he aha tāna e pīrangi ana mō tā rātou mātauranga, ā, me pēhea hoki koutou ko ngā kaiako e taea ana te awhi.
He tokomaha ngā tauira he Māori. Me kawatau ngā whānau, hapū, iwi ka mahi atu ngā kaiako ki a rātou kia tautokohia nuitia ā rātou tamariki, mokopuna i roto i tā rātou mātauranga.
Ki te pīrangitia he mōhiohio anō mō tā mātou arotake i te mahi ako i roto i ngā whare haumaru, pānuitia ā mātou pūrongo:
E maioha atu ana ki ērā atu i tautoko i tēnei arotake, ko ngā tauira ērā, ko ngā whānau ērā, ko ngā kaitiaki ērā, ko ngā kaiako ērā, ko ngā kaiārahi hoki ērā i whirinaki mai ki a mātou. Ko ō rātou wheako me ngā māramatanga kei te iho o tā mātou i ako ai. E taea ana e koe ngā pūrongo matua o te ako i roto i te whare haumaru, me tā mātou i kite ai, te toro ki te pae tukutuku a ERO www.ero.govt.nz.
